Padomju gados paklusām Ziemassvētkos, kādās kāzās, saviesīgās ballītēs un klubos tiek aicināts dziesminieks, kas spēlē akordeonu un dzied skaistas dziesmas. Par viņu neraksta avīzēs, un atpazīstamība aug vienīgi no mutes mutē. Tikai retais zina, ka akordeonists ir arī spēlēto dziesmu autors Eduards Rozenštrauhs.
Komponista un mūziķa dzīve ir bijusi piedzīvojumiem pilna. Otrais pasaules karš ietekmēja Eduarda visu atlikušo mūžu, un plašākas publikas priekšā viņš atklāti uzstāties uzdrošinājās tikai okupācijas pēdējos gados, jau pensijas vecumā. Tad Rozenštrauhs no pagrīdes šlāgeru spēlmaņa kļuva par īstu publikas mīluli. Pirms mākslinieka uzstāšanās Rundālē klausīties gribošo ļaužu automašīnu rinda stiepjas vairāk nekā piecu kilometru garumā, un koncerta vietā pie Rundāles pils Rozenštrauhu gaida 12 tūkstoši cilvēku. Viņa koncerti bija pieprasīti, izpārdoti, un uzradās vairāki cilvēki, kas labprāt vēlējās kļūt par mūziķa menedžeriem - arī slavas virsotnē Eduardam nepavisam neklājās viegli.