Latviešu mūzikai ir diezgan interesantas attiecības ar dziedāšanu citās valodās. Īpaši lielai daļai latviskās publikas klausītāju ir vēsturiski bijis grūti pieņemt tādus izpildītājus, kuri savas dziesmas izpilda svešvalodā (vai nu lai atšķirtos, vai - lai izsistos mūzikas tirgos ārpus Latvijas). Tomēr dažiem māksliniekiem ir izdevies šo barjeru pārvarēt, un savu klausītāju pulkā koncertos redzēt gan latviski, gan krieviski runājošu publiku.
Neatkarīgās Latvijas mūzikas scēnā A-Eiropa (sākotnēji grupa "Austrumeiropa") ir vieni no pirmajiem, kas nevairījās atklāti virzīt savu karjeru austrumu virzienā, vienlaicīgi uzrunājot arī vietējo Latvijas publiku - gan tos, kuri klausījās mūziku latviešu valodā, gan tos kuri bija iecienījuši dziesmas krieviski. Pēc "Austrumeiropas" izjukšanas un grupas līdera Artūra Duboka pievēršanās uzņēmējdarbībai, dažādu sagadīšanos rezultātā 90-to gadu beigās tika izveidots jauns projekts ar izteiktāku deju mūzikas ievirzi. Top atdzīvināts vecais “Austrumeiropas” nosaukums, bet kā zīme jaunam sākumam, arī vārds tiek modernizēts un tā rodas “A-Eiropa”.
1999.gada beigās pirmā dziesma no gaidāmā albuma – singls “Jūrmala” kļūst par milzīgu hitu Latvijas deju mūzikā. Gan grupas pirmais, gan otrais albums iegūst platīna disku statusu.
Lai arī šīs vienības vēsturē roku pielikuši daudzi cilvēki dažādos laika posmos jau vairāk nekā 30 gadu garumā, par galveno virzītāju un nosaukuma glabātāju viennozīmīgi jāsauc Artūrs Duboks. Viņš ir arī tas cilvēks, ar kuru ikvienam klausītājam mūsdienās saistās šī grupa – Duboks ir “A-Eiropa” un “A-Eiropa” ir Duboks.